Definify.com
Definition 2024
oportuiturus
oportuiturus
Latin
Participle
oportuitūrus m (feminine oportuitūra, neuter oportuitūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | oportuitūrus | oportuitūra | oportuitūrum | oportuitūrī | oportuitūrae | oportuitūra | |
| genitive | oportuitūrī | oportuitūrae | oportuitūrī | oportuitūrōrum | oportuitūrārum | oportuitūrōrum | |
| dative | oportuitūrō | oportuitūrō | oportuitūrīs | ||||
| accusative | oportuitūrum | oportuitūram | oportuitūrum | oportuitūrōs | oportuitūrās | oportuitūra | |
| ablative | oportuitūrō | oportuitūrā | oportuitūrō | oportuitūrīs | |||
| vocative | oportuitūre | oportuitūra | oportuitūrum | oportuitūrī | oportuitūrae | oportuitūra | |