Definify.com
Definition 2024
opperiturus
opperiturus
Latin
Participle
opperītūrus m (feminine opperītūra, neuter opperītūrum); first/second declension
- about to await
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | opperītūrus | opperītūra | opperītūrum | opperītūrī | opperītūrae | opperītūra | |
| genitive | opperītūrī | opperītūrae | opperītūrī | opperītūrōrum | opperītūrārum | opperītūrōrum | |
| dative | opperītūrō | opperītūrō | opperītūrīs | ||||
| accusative | opperītūrum | opperītūram | opperītūrum | opperītūrōs | opperītūrās | opperītūra | |
| ablative | opperītūrō | opperītūrā | opperītūrō | opperītūrīs | |||
| vocative | opperītūre | opperītūra | opperītūrum | opperītūrī | opperītūrae | opperītūra | |