Definify.com
Definition 2024
oppleturus
oppleturus
Latin
Participle
opplētūrus m (feminine opplētūra, neuter opplētūrum); first/second declension
- about to fill up
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | opplētūrus | opplētūra | opplētūrum | opplētūrī | opplētūrae | opplētūra | |
| genitive | opplētūrī | opplētūrae | opplētūrī | opplētūrōrum | opplētūrārum | opplētūrōrum | |
| dative | opplētūrō | opplētūrō | opplētūrīs | ||||
| accusative | opplētūrum | opplētūram | opplētūrum | opplētūrōs | opplētūrās | opplētūra | |
| ablative | opplētūrō | opplētūrā | opplētūrō | opplētūrīs | |||
| vocative | opplētūre | opplētūra | opplētūrum | opplētūrī | opplētūrae | opplētūra | |