Definify.com
Definition 2024
oppugnaturus
oppugnaturus
Latin
Participle
oppugnātūrus m (feminine oppugnātūra, neuter oppugnātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | oppugnātūrus | oppugnātūra | oppugnātūrum | oppugnātūrī | oppugnātūrae | oppugnātūra | |
| genitive | oppugnātūrī | oppugnātūrae | oppugnātūrī | oppugnātūrōrum | oppugnātūrārum | oppugnātūrōrum | |
| dative | oppugnātūrō | oppugnātūrō | oppugnātūrīs | ||||
| accusative | oppugnātūrum | oppugnātūram | oppugnātūrum | oppugnātūrōs | oppugnātūrās | oppugnātūra | |
| ablative | oppugnātūrō | oppugnātūrā | oppugnātūrō | oppugnātūrīs | |||
| vocative | oppugnātūre | oppugnātūra | oppugnātūrum | oppugnātūrī | oppugnātūrae | oppugnātūra | |