Definify.com
Definition 2024
optativus
optativus
Latin
Adjective
optātīvus m (feminine optātīva, neuter optātīvum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | optātīvus | optātīva | optātīvum | optātīvī | optātīvae | optātīva | |
| genitive | optātīvī | optātīvae | optātīvī | optātīvōrum | optātīvārum | optātīvōrum | |
| dative | optātīvō | optātīvō | optātīvīs | ||||
| accusative | optātīvum | optātīvam | optātīvum | optātīvōs | optātīvās | optātīva | |
| ablative | optātīvō | optātīvā | optātīvō | optātīvīs | |||
| vocative | optātīve | optātīva | optātīvum | optātīvī | optātīvae | optātīva | |
Descendants
- English: optative
References
- optativus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- Félix Gaffiot (1934), “optativus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.