Definify.com
Definition 2024
oraturus
oraturus
Latin
Participle
ōrātūrus m (feminine ōrātūra, neuter ōrātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | ōrātūrus | ōrātūra | ōrātūrum | ōrātūrī | ōrātūrae | ōrātūra | |
| genitive | ōrātūrī | ōrātūrae | ōrātūrī | ōrātūrōrum | ōrātūrārum | ōrātūrōrum | |
| dative | ōrātūrō | ōrātūrō | ōrātūrīs | ||||
| accusative | ōrātūrum | ōrātūram | ōrātūrum | ōrātūrōs | ōrātūrās | ōrātūra | |
| ablative | ōrātūrō | ōrātūrā | ōrātūrō | ōrātūrīs | |||
| vocative | ōrātūre | ōrātūra | ōrātūrum | ōrātūrī | ōrātūrae | ōrātūra | |