Definify.com
Definition 2024
ordinaturus
ordinaturus
Latin
Participle
ōrdinātūrus m (feminine ōrdinātūra, neuter ōrdinātūrum); first/second declension
- about to arrange
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | ōrdinātūrus | ōrdinātūra | ōrdinātūrum | ōrdinātūrī | ōrdinātūrae | ōrdinātūra | |
| genitive | ōrdinātūrī | ōrdinātūrae | ōrdinātūrī | ōrdinātūrōrum | ōrdinātūrārum | ōrdinātūrōrum | |
| dative | ōrdinātūrō | ōrdinātūrō | ōrdinātūrīs | ||||
| accusative | ōrdinātūrum | ōrdinātūram | ōrdinātūrum | ōrdinātūrōs | ōrdinātūrās | ōrdinātūra | |
| ablative | ōrdinātūrō | ōrdinātūrā | ōrdinātūrō | ōrdinātūrīs | |||
| vocative | ōrdinātūre | ōrdinātūra | ōrdinātūrum | ōrdinātūrī | ōrdinātūrae | ōrdinātūra | |