Definify.com
Definition 2024
ornaturus
ornaturus
Latin
Participle
ōrnātūrus m (feminine ōrnātūra, neuter ōrnātūrum); first/second declension
- about to prepare etc.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | ōrnātūrus | ōrnātūra | ōrnātūrum | ōrnātūrī | ōrnātūrae | ōrnātūra | |
| genitive | ōrnātūrī | ōrnātūrae | ōrnātūrī | ōrnātūrōrum | ōrnātūrārum | ōrnātūrōrum | |
| dative | ōrnātūrō | ōrnātūrō | ōrnātūrīs | ||||
| accusative | ōrnātūrum | ōrnātūram | ōrnātūrum | ōrnātūrōs | ōrnātūrās | ōrnātūra | |
| ablative | ōrnātūrō | ōrnātūrā | ōrnātūrō | ōrnātūrīs | |||
| vocative | ōrnātūre | ōrnātūra | ōrnātūrum | ōrnātūrī | ōrnātūrae | ōrnātūra | |