Definify.com
Definition 2024
ostentaturus
ostentaturus
Latin
Participle
ostentātūrus m (feminine ostentātūra, neuter ostentātūrum); first/second declension
- about to exhibit
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | ostentātūrus | ostentātūra | ostentātūrum | ostentātūrī | ostentātūrae | ostentātūra | |
| genitive | ostentātūrī | ostentātūrae | ostentātūrī | ostentātūrōrum | ostentātūrārum | ostentātūrōrum | |
| dative | ostentātūrō | ostentātūrō | ostentātūrīs | ||||
| accusative | ostentātūrum | ostentātūram | ostentātūrum | ostentātūrōs | ostentātūrās | ostentātūra | |
| ablative | ostentātūrō | ostentātūrā | ostentātūrō | ostentātūrīs | |||
| vocative | ostentātūre | ostentātūra | ostentātūrum | ostentātūrī | ostentātūrae | ostentātūra | |