Definify.com
Definition 2024
pātaga
pātaga
See also: pātagā
Latvian
Noun
pātaga f (4th declension)
- whip, lash, knout (tool, usually a flexible rod, often with a rope, for hiting animals, people, etc., in order to incite them to work, or to punish them)
- gana pātaga ― shepherd's whip
- ādas pātaga ― leather whip
- dresētāja pātaga ― (animal) tamer's whip
- uzšaut ar pātaga ― to lash with the whip
- jājama pātaga, jājampātaga ― riding whip
- zirgs, no negaidītā pātagas cirtiena sāpēs salēcies, rāvās uz priekšu ― the horse, jumping from the pain of the unexpected whiplash, pulled forward
- viņš nekad nebūtu ticējis, ka Erna spēj būt pret viņu tik salta un skarba; ik vārdam cirta pretī kā ar pātagu ― he would never have believed that Erna could be so cold and harsh toward him; with every word she struck as if with a whip
Declension
Declension of pātaga (4th declension)
singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
---|---|---|
nominative (nominatīvs) | pātaga | pātagas |
accusative (akuzatīvs) | pātagu | pātagas |
genitive (ģenitīvs) | pātagas | pātagu |
dative (datīvs) | pātagai | pātagām |
instrumental (instrumentālis) | pātagu | pātagām |
locative (lokatīvs) | pātagā | pātagās |
vocative (vokatīvs) | pātaga | pātagas |
Related terms
- pātagot
See also
- pērt
References
- ↑ Karulis, Konstantīns (1992), “pātaga”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca (in Latvian), Rīga: AVOTS, ISBN 9984-700-12-7