Definify.com
Definition 2024
paedicaturus
paedicaturus
Latin
Participle
paedīcātūrus m (feminine paedīcātūra, neuter paedīcātūrum); first/second declension
- about to sodomize
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | paedīcātūrus | paedīcātūra | paedīcātūrum | paedīcātūrī | paedīcātūrae | paedīcātūra | |
| genitive | paedīcātūrī | paedīcātūrae | paedīcātūrī | paedīcātūrōrum | paedīcātūrārum | paedīcātūrōrum | |
| dative | paedīcātūrō | paedīcātūrō | paedīcātūrīs | ||||
| accusative | paedīcātūrum | paedīcātūram | paedīcātūrum | paedīcātūrōs | paedīcātūrās | paedīcātūra | |
| ablative | paedīcātūrō | paedīcātūrā | paedīcātūrō | paedīcātūrīs | |||
| vocative | paedīcātūre | paedīcātūra | paedīcātūrum | paedīcātūrī | paedīcātūrae | paedīcātūra | |