Definify.com
Definition 2024
paginalis
paginalis
Latin
Adjective
pāginālis m, f (neuter pāgināle); third declension
Inflection
Third declension.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| nominative | pāginālis | pāgināle | pāginālēs | pāginālia | |
| genitive | pāginālis | pāginālium | |||
| dative | pāginālī | pāginālibus | |||
| accusative | pāginālem | pāgināle | pāginālēs | pāginālia | |
| ablative | pāginālī | pāginālibus | |||
| vocative | pāginālis | pāgināle | pāginālēs | pāginālia | |
Related terms
Descendants
- English: paginal
References
- paginalis in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- PAGINALIS in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)
- Félix Gaffiot (1934), “paginalis”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.