Definify.com
Definition 2024
pampinatus
pampinatus
Latin
Participle
pampinātus m (feminine pampināta, neuter pampinātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
nominative | pampinātus | pampināta | pampinātum | pampinātī | pampinātae | pampināta | |
genitive | pampinātī | pampinātae | pampinātī | pampinātōrum | pampinātārum | pampinātōrum | |
dative | pampinātō | pampinātō | pampinātīs | ||||
accusative | pampinātum | pampinātam | pampinātum | pampinātōs | pampinātās | pampināta | |
ablative | pampinātō | pampinātā | pampinātō | pampinātīs | |||
vocative | pampināte | pampināta | pampinātum | pampinātī | pampinātae | pampināta |
Etymology 2
From pampinus (“tendril, vine-shoot”).
Adjective
pampinātus m (feminine pampināta, neuter pampinātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
nominative | pampinātus | pampināta | pampinātum | pampinātī | pampinātae | pampināta | |
genitive | pampinātī | pampinātae | pampinātī | pampinātōrum | pampinātārum | pampinātōrum | |
dative | pampinātō | pampinātō | pampinātīs | ||||
accusative | pampinātum | pampinātam | pampinātum | pampinātōs | pampinātās | pampināta | |
ablative | pampinātō | pampinātā | pampinātō | pampinātīs | |||
vocative | pampināte | pampināta | pampinātum | pampinātī | pampinātae | pampināta |
Related terms
|
References
- pampinatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- Félix Gaffiot (1934), “pampinatus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.