Definify.com
Definition 2024
pandaturus
pandaturus
Latin
Participle
pandātūrus m (feminine pandātūra, neuter pandātūrum); first/second declension
- about to bend
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | pandātūrus | pandātūra | pandātūrum | pandātūrī | pandātūrae | pandātūra | |
| genitive | pandātūrī | pandātūrae | pandātūrī | pandātūrōrum | pandātūrārum | pandātūrōrum | |
| dative | pandātūrō | pandātūrō | pandātūrīs | ||||
| accusative | pandātūrum | pandātūram | pandātūrum | pandātūrōs | pandātūrās | pandātūra | |
| ablative | pandātūrō | pandātūrā | pandātūrō | pandātūrīs | |||
| vocative | pandātūre | pandātūra | pandātūrum | pandātūrī | pandātūrae | pandātūra | |