Definify.com
Definition 2024
panicoctarius
panicoctarius
Latin
Adjective
pānicoctārius m (feminine pānicoctāria, neuter pānicoctārium); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | pānicoctārius | pānicoctāria | pānicoctārium | pānicoctāriī | pānicoctāriae | pānicoctāria | |
| genitive | pānicoctāriī | pānicoctāriae | pānicoctāriī | pānicoctāriōrum | pānicoctāriārum | pānicoctāriōrum | |
| dative | pānicoctāriō | pānicoctāriō | pānicoctāriīs | ||||
| accusative | pānicoctārium | pānicoctāriam | pānicoctārium | pānicoctāriōs | pānicoctāriās | pānicoctāria | |
| ablative | pānicoctāriō | pānicoctāriā | pānicoctāriō | pānicoctāriīs | |||
| vocative | pānicoctārie | pānicoctāria | pānicoctārium | pānicoctāriī | pānicoctāriae | pānicoctāria | |
Related terms
References
- panicoctarius in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- PANICOCTARIUS in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)
- Félix Gaffiot (1934), “panicoctarius”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.