Definify.com
Definition 2024
paracletus
paracletus
Latin
Alternative forms
Noun
parāclētus m (genitive parāclētī); second declension
Inflection
Second declension.
| Case | Singular | Plural |
|---|---|---|
| nominative | parāclētus | parāclētī |
| genitive | parāclētī | parāclētōrum |
| dative | parāclētō | parāclētīs |
| accusative | parāclētum | parāclētōs |
| ablative | parāclētō | parāclētīs |
| vocative | parāclēte | parāclētī |
Descendants
- French: paraclet
References
- paracletus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- PARACLETUS in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)
- Félix Gaffiot (1934), “paracletus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.