Definify.com
Definition 2024
peccaturus
peccaturus
Latin
Participle
peccātūrus m (feminine peccātūra, neuter peccātūrum); first/second declension
- about to sin
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | peccātūrus | peccātūra | peccātūrum | peccātūrī | peccātūrae | peccātūra | |
| genitive | peccātūrī | peccātūrae | peccātūrī | peccātūrōrum | peccātūrārum | peccātūrōrum | |
| dative | peccātūrō | peccātūrō | peccātūrīs | ||||
| accusative | peccātūrum | peccātūram | peccātūrum | peccātūrōs | peccātūrās | peccātūra | |
| ablative | peccātūrō | peccātūrā | peccātūrō | peccātūrīs | |||
| vocative | peccātūre | peccātūra | peccātūrum | peccātūrī | peccātūrae | peccātūra | |