Definify.com

Definition 2024


pedico

pedico

Latin

Verb

pēdīcō (present infinitive pēdīcāre, perfect active pēdīcāvī, supine pēdīcātum); first conjugation

  1. (transitive) Alternative form of paedīcō ("sodomize").
Inflection
   Conjugation of pedico (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present pēdīcō pēdīcās pēdīcat pēdīcāmus pēdīcātis pēdīcant
imperfect pēdīcābam pēdīcābās pēdīcābat pēdīcābāmus pēdīcābātis pēdīcābant
future pēdīcābō pēdīcābis pēdīcābit pēdīcābimus pēdīcābitis pēdīcābunt
perfect pēdīcāvī pēdīcāvistī pēdīcāvit pēdīcāvimus pēdīcāvistis pēdīcāvērunt, pēdīcāvēre
pluperfect pēdīcāveram pēdīcāverās pēdīcāverat pēdīcāverāmus pēdīcāverātis pēdīcāverant
future perfect pēdīcāverō pēdīcāveris pēdīcāverit pēdīcāverimus pēdīcāveritis pēdīcāverint
passive present pēdīcor pēdīcāris, pēdīcāre pēdīcātur pēdīcāmur pēdīcāminī pēdīcantur
imperfect pēdīcābar pēdīcābāris, pēdīcābāre pēdīcābātur pēdīcābāmur pēdīcābāminī pēdīcābantur
future pēdīcābor pēdīcāberis, pēdīcābere pēdīcābitur pēdīcābimur pēdīcābiminī pēdīcābuntur
perfect pēdīcātus + present active indicative of sum
pluperfect pēdīcātus + imperfect active indicative of sum
future perfect pēdīcātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present pēdīcem pēdīcēs pēdīcet pēdīcēmus pēdīcētis pēdīcent
imperfect pēdīcārem pēdīcārēs pēdīcāret pēdīcārēmus pēdīcārētis pēdīcārent
perfect pēdīcāverim pēdīcāverīs pēdīcāverit pēdīcāverīmus pēdīcāverītis pēdīcāverint
pluperfect pēdīcāvissem pēdīcāvissēs pēdīcāvisset pēdīcāvissēmus pēdīcāvissētis pēdīcāvissent
passive present pēdīcer pēdīcēris, pēdīcēre pēdīcētur pēdīcēmur pēdīcēminī pēdīcentur
imperfect pēdīcārer pēdīcārēris, pēdīcārēre pēdīcārētur pēdīcārēmur pēdīcārēminī pēdīcārentur
perfect pēdīcātus + present active subjunctive of sum
pluperfect pēdīcātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present pēdīcā pēdīcāte
future pēdīcātō pēdīcātō pēdīcātōte pēdīcantō
passive present pēdīcāre pēdīcāminī
future pēdīcātor pēdīcātor pēdīcantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives pēdīcāre pēdīcāvisse pēdīcātūrus esse pēdīcārī pēdīcātus esse pēdīcātum īrī
participles pēdīcāns pēdīcātūrus pēdīcātus pēdīcandus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
pēdīcāre pēdīcandī pēdīcandō pēdīcandum pēdīcātum pēdīcātū

Etymology 2

From paedīcō (sodomize), from Ancient Greek παιδικός (paidikós, belonging to a (beloved) child).

Noun

pēdīcō m (genitive pēdīcōnis); third declension

  1. Alternative form of paedīcō ("sodomite").
Inflection

Third declension.

Case Singular Plural
nominative pēdīcō pēdīcōnēs
genitive pēdīcōnis pēdīcōnum
dative pēdīcōnī pēdīcōnibus
accusative pēdīcōnem pēdīcōnēs
ablative pēdīcōne pēdīcōnibus
vocative pēdīcō pēdīcōnēs

References