Definify.com
Definition 2024
perambulaturus
perambulaturus
Latin
Participle
perambulātūrus m (feminine perambulātūra, neuter perambulātūrum); first/second declension
- about to roam, tour or perambulate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | perambulātūrus | perambulātūra | perambulātūrum | perambulātūrī | perambulātūrae | perambulātūra | |
| genitive | perambulātūrī | perambulātūrae | perambulātūrī | perambulātūrōrum | perambulātūrārum | perambulātūrōrum | |
| dative | perambulātūrō | perambulātūrō | perambulātūrīs | ||||
| accusative | perambulātūrum | perambulātūram | perambulātūrum | perambulātūrōs | perambulātūrās | perambulātūra | |
| ablative | perambulātūrō | perambulātūrā | perambulātūrō | perambulātūrīs | |||
| vocative | perambulātūre | perambulātūra | perambulātūrum | perambulātūrī | perambulātūrae | perambulātūra | |