Definify.com
Definition 2024
percontaturus
percontaturus
Latin
Participle
percontātūrus m (feminine percontātūra, neuter percontātūrum); first/second declension
- about to investigate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | percontātūrus | percontātūra | percontātūrum | percontātūrī | percontātūrae | percontātūra | |
| genitive | percontātūrī | percontātūrae | percontātūrī | percontātūrōrum | percontātūrārum | percontātūrōrum | |
| dative | percontātūrō | percontātūrō | percontātūrīs | ||||
| accusative | percontātūrum | percontātūram | percontātūrum | percontātūrōs | percontātūrās | percontātūra | |
| ablative | percontātūrō | percontātūrā | percontātūrō | percontātūrīs | |||
| vocative | percontātūre | percontātūra | percontātūrum | percontātūrī | percontātūrae | percontātūra | |