Definify.com
Definition 2024
percontatus
percontatus
Latin
Participle
percontātus m (feminine percontāta, neuter percontātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | percontātus | percontāta | percontātum | percontātī | percontātae | percontāta | |
| genitive | percontātī | percontātae | percontātī | percontātōrum | percontātārum | percontātōrum | |
| dative | percontātō | percontātō | percontātīs | ||||
| accusative | percontātum | percontātam | percontātum | percontātōs | percontātās | percontāta | |
| ablative | percontātō | percontātā | percontātō | percontātīs | |||
| vocative | percontāte | percontāta | percontātum | percontātī | percontātae | percontāta | |