Definify.com
Definition 2026
perditurus
perditurus
Latin
Participle
perditūrus m (feminine perditūra, neuter perditūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | perditūrus | perditūra | perditūrum | perditūrī | perditūrae | perditūra | |
| genitive | perditūrī | perditūrae | perditūrī | perditūrōrum | perditūrārum | perditūrōrum | |
| dative | perditūrō | perditūrō | perditūrīs | ||||
| accusative | perditūrum | perditūram | perditūrum | perditūrōs | perditūrās | perditūra | |
| ablative | perditūrō | perditūrā | perditūrō | perditūrīs | |||
| vocative | perditūre | perditūra | perditūrum | perditūrī | perditūrae | perditūra | |