Definify.com
Definition 2024
perfecturus
perfecturus
Latin
Participle
perfectūrus m (feminine perfectūra, neuter perfectūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | perfectūrus | perfectūra | perfectūrum | perfectūrī | perfectūrae | perfectūra | |
| genitive | perfectūrī | perfectūrae | perfectūrī | perfectūrōrum | perfectūrārum | perfectūrōrum | |
| dative | perfectūrō | perfectūrō | perfectūrīs | ||||
| accusative | perfectūrum | perfectūram | perfectūrum | perfectūrōs | perfectūrās | perfectūra | |
| ablative | perfectūrō | perfectūrā | perfectūrō | perfectūrīs | |||
| vocative | perfectūre | perfectūra | perfectūrum | perfectūrī | perfectūrae | perfectūra | |