Definify.com
Definition 2024
permutaturus
permutaturus
Latin
Participle
permūtātūrus m (feminine permūtātūra, neuter permūtātūrum); first/second declension
- about to transform
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | permūtātūrus | permūtātūra | permūtātūrum | permūtātūrī | permūtātūrae | permūtātūra | |
| genitive | permūtātūrī | permūtātūrae | permūtātūrī | permūtātūrōrum | permūtātūrārum | permūtātūrōrum | |
| dative | permūtātūrō | permūtātūrō | permūtātūrīs | ||||
| accusative | permūtātūrum | permūtātūram | permūtātūrum | permūtātūrōs | permūtātūrās | permūtātūra | |
| ablative | permūtātūrō | permūtātūrā | permūtātūrō | permūtātūrīs | |||
| vocative | permūtātūre | permūtātūra | permūtātūrum | permūtātūrī | permūtātūrae | permūtātūra | |