Definify.com
Definition 2024
permutatus
permutatus
Latin
Participle
permūtātus m (feminine permūtāta, neuter permūtātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | permūtātus | permūtāta | permūtātum | permūtātī | permūtātae | permūtāta | |
| genitive | permūtātī | permūtātae | permūtātī | permūtātōrum | permūtātārum | permūtātōrum | |
| dative | permūtātō | permūtātō | permūtātīs | ||||
| accusative | permūtātum | permūtātam | permūtātum | permūtātōs | permūtātās | permūtāta | |
| ablative | permūtātō | permūtātā | permūtātō | permūtātīs | |||
| vocative | permūtāte | permūtāta | permūtātum | permūtātī | permūtātae | permūtāta | |