Definify.com
Definition 2024
perpetuaturus
perpetuaturus
Latin
Participle
perpetuātūrus m (feminine perpetuātūra, neuter perpetuātūrum); first/second declension
- about to perpetuate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | perpetuātūrus | perpetuātūra | perpetuātūrum | perpetuātūrī | perpetuātūrae | perpetuātūra | |
| genitive | perpetuātūrī | perpetuātūrae | perpetuātūrī | perpetuātūrōrum | perpetuātūrārum | perpetuātūrōrum | |
| dative | perpetuātūrō | perpetuātūrō | perpetuātūrīs | ||||
| accusative | perpetuātūrum | perpetuātūram | perpetuātūrum | perpetuātūrōs | perpetuātūrās | perpetuātūra | |
| ablative | perpetuātūrō | perpetuātūrā | perpetuātūrō | perpetuātūrīs | |||
| vocative | perpetuātūre | perpetuātūra | perpetuātūrum | perpetuātūrī | perpetuātūrae | perpetuātūra | |