Definify.com
Definition 2024
perquisiturus
perquisiturus
Latin
Participle
perquīsītūrus m (feminine perquīsītūra, neuter perquīsītūrum); first/second declension
- about to search
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | perquīsītūrus | perquīsītūra | perquīsītūrum | perquīsītūrī | perquīsītūrae | perquīsītūra | |
| genitive | perquīsītūrī | perquīsītūrae | perquīsītūrī | perquīsītūrōrum | perquīsītūrārum | perquīsītūrōrum | |
| dative | perquīsītūrō | perquīsītūrō | perquīsītūrīs | ||||
| accusative | perquīsītūrum | perquīsītūram | perquīsītūrum | perquīsītūrōs | perquīsītūrās | perquīsītūra | |
| ablative | perquīsītūrō | perquīsītūrā | perquīsītūrō | perquīsītūrīs | |||
| vocative | perquīsītūre | perquīsītūra | perquīsītūrum | perquīsītūrī | perquīsītūrae | perquīsītūra | |