Definify.com
Definition 2024
perseveraturus
perseveraturus
Latin
Participle
persevērātūrus m (feminine persevērātūra, neuter persevērātūrum); first/second declension
- about to continue
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | persevērātūrus | persevērātūra | persevērātūrum | persevērātūrī | persevērātūrae | persevērātūra | |
| genitive | persevērātūrī | persevērātūrae | persevērātūrī | persevērātūrōrum | persevērātūrārum | persevērātūrōrum | |
| dative | persevērātūrō | persevērātūrō | persevērātūrīs | ||||
| accusative | persevērātūrum | persevērātūram | persevērātūrum | persevērātūrōs | persevērātūrās | persevērātūra | |
| ablative | persevērātūrō | persevērātūrā | persevērātūrō | persevērātūrīs | |||
| vocative | persevērātūre | persevērātūra | persevērātūrum | persevērātūrī | persevērātūrae | persevērātūra | |