Definify.com
Definition 2024
perseveratus
perseveratus
Latin
Participle
persevērātus m (feminine persevērāta, neuter persevērātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | persevērātus | persevērāta | persevērātum | persevērātī | persevērātae | persevērāta | |
| genitive | persevērātī | persevērātae | persevērātī | persevērātōrum | persevērātārum | persevērātōrum | |
| dative | persevērātō | persevērātō | persevērātīs | ||||
| accusative | persevērātum | persevērātam | persevērātum | persevērātōs | persevērātās | persevērāta | |
| ablative | persevērātō | persevērātā | persevērātō | persevērātīs | |||
| vocative | persevērāte | persevērāta | persevērātum | persevērātī | persevērātae | persevērāta | |