Definify.com
Definition 2024
personaturus
personaturus
Latin
Participle
personātūrus m (feminine personātūra, neuter personātūrum); first/second declension
- about to resound
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | personātūrus | personātūra | personātūrum | personātūrī | personātūrae | personātūra | |
| genitive | personātūrī | personātūrae | personātūrī | personātūrōrum | personātūrārum | personātūrōrum | |
| dative | personātūrō | personātūrō | personātūrīs | ||||
| accusative | personātūrum | personātūram | personātūrum | personātūrōs | personātūrās | personātūra | |
| ablative | personātūrō | personātūrā | personātūrō | personātūrīs | |||
| vocative | personātūre | personātūra | personātūrum | personātūrī | personātūrae | personātūra | |