Definify.com

Definition 2024

personātus m ‎(feminine personāta, neuter personātum); first/second declension

First/second declension.

Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter	Masculine	Feminine	Neuter
Number	Singular			Plural
nominative	personātus	personāta	personātum	personātī	personātae	personāta
genitive	personātī	personātae	personātī	personātōrum	personātārum	personātōrum
dative	personātō	personātae	personātō	personātīs
accusative	personātum	personātam	personātum	personātōs	personātās	personāta
ablative	personātō	personātā	personātō	personātīs
vocative	personāte	personāta	personātum	personātī	personātae	personāta

persōnātus m ‎(feminine persōnāta, neuter persōnātum); first/second declension

First/second declension.

Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter	Masculine	Feminine	Neuter
Number	Singular			Plural
nominative	persōnātus	persōnāta	persōnātum	persōnātī	persōnātae	persōnāta
genitive	persōnātī	persōnātae	persōnātī	persōnātōrum	persōnātārum	persōnātōrum
dative	persōnātō	persōnātae	persōnātō	persōnātīs
accusative	persōnātum	persōnātam	persōnātum	persōnātōs	persōnātās	persōnāta
ablative	persōnātō	persōnātā	persōnātō	persōnātīs
vocative	persōnāte	persōnāta	persōnātum	persōnātī	persōnātae	persōnāta

personatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
personatus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
Félix Gaffiot (1934), “personatus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.
personatus in Ramminger, Johann (accessed 16 July 2016) Neulateinische Wortliste: Ein Wörterbuch des Lateinischen von Petrarca bis 1700, pre-publication website, 2005-2016