Definify.com

Definition 2024

persulto

persulto

Latin

Verb

persultō ‎(present infinitive persultāre, perfect active persultāvī, supine persultātum); first conjugation

  1. I leap, skip or prance about

Inflection

   Conjugation of persulto (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present persultō persultās persultat persultāmus persultātis persultant
imperfect persultābam persultābās persultābat persultābāmus persultābātis persultābant
future persultābō persultābis persultābit persultābimus persultābitis persultābunt
perfect persultāvī persultāvistī persultāvit persultāvimus persultāvistis persultāvērunt, persultāvēre
pluperfect persultāveram persultāverās persultāverat persultāverāmus persultāverātis persultāverant
future perfect persultāverō persultāveris persultāverit persultāverimus persultāveritis persultāverint
passive present persultor persultāris, persultāre persultātur persultāmur persultāminī persultantur
imperfect persultābar persultābāris, persultābāre persultābātur persultābāmur persultābāminī persultābantur
future persultābor persultāberis, persultābere persultābitur persultābimur persultābiminī persultābuntur
perfect persultātus + present active indicative of sum
pluperfect persultātus + imperfect active indicative of sum
future perfect persultātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present persultem persultēs persultet persultēmus persultētis persultent
imperfect persultārem persultārēs persultāret persultārēmus persultārētis persultārent
perfect persultāverim persultāverīs persultāverit persultāverīmus persultāverītis persultāverint
pluperfect persultāvissem persultāvissēs persultāvisset persultāvissēmus persultāvissētis persultāvissent
passive present persulter persultēris, persultēre persultētur persultēmur persultēminī persultentur
imperfect persultārer persultārēris, persultārēre persultārētur persultārēmur persultārēminī persultārentur
perfect persultātus + present active subjunctive of sum
pluperfect persultātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — persultā — — persultāte —
future — persultātō persultātō — persultātōte persultantō
passive present — persultāre — — persultāminī —
future — persultātor persultātor — — persultantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives persultāre persultāvisse persultātūrus esse persultārī persultātus esse persultātum īrī
participles persultāns — persultātūrus — persultātus persultandus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
persultāre persultandī persultandō persultandum persultātum persultātū

References

Pronunciation

  • (Classical) IPA(key): /perˈsul.toː/, [pɛrˈsʊɫ.toː]

Similar Results