Definify.com
Definition 2024
pertemptatus
pertemptatus
Latin
Participle
pertemptātus m (feminine pertemptāta, neuter pertemptātum); first/second declension
- tested thoroughly
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | pertemptātus | pertemptāta | pertemptātum | pertemptātī | pertemptātae | pertemptāta | |
| genitive | pertemptātī | pertemptātae | pertemptātī | pertemptātōrum | pertemptātārum | pertemptātōrum | |
| dative | pertemptātō | pertemptātō | pertemptātīs | ||||
| accusative | pertemptātum | pertemptātam | pertemptātum | pertemptātōs | pertemptātās | pertemptāta | |
| ablative | pertemptātō | pertemptātā | pertemptātō | pertemptātīs | |||
| vocative | pertemptāte | pertemptāta | pertemptātum | pertemptātī | pertemptātae | pertemptāta | |