Definify.com
Definition 2024
placandus
placandus
Latin
Participle
plācandus m (feminine plācanda, neuter plācandum); first/second declension
- which is to be appeased
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
nominative | plācandus | plācanda | plācandum | plācandī | plācandae | plācanda | |
genitive | plācandī | plācandae | plācandī | plācandōrum | plācandārum | plācandōrum | |
dative | plācandō | plācandō | plācandīs | ||||
accusative | plācandum | plācandam | plācandum | plācandōs | plācandās | plācanda | |
ablative | plācandō | plācandā | plācandō | plācandīs | |||
vocative | plācande | plācanda | plācandum | plācandī | plācandae | plācanda |