Definify.com
Definition 2024
placaturus
placaturus
Latin
Participle
plācātūrus m (feminine plācātūra, neuter plācātūrum); first/second declension
- about to appease
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | plācātūrus | plācātūra | plācātūrum | plācātūrī | plācātūrae | plācātūra | |
| genitive | plācātūrī | plācātūrae | plācātūrī | plācātūrōrum | plācātūrārum | plācātūrōrum | |
| dative | plācātūrō | plācātūrō | plācātūrīs | ||||
| accusative | plācātūrum | plācātūram | plācātūrum | plācātūrōs | plācātūrās | plācātūra | |
| ablative | plācātūrō | plācātūrā | plācātūrō | plācātūrīs | |||
| vocative | plācātūre | plācātūra | plācātūrum | plācātūrī | plācātūrae | plācātūra | |