Definify.com
Definition 2024
placiturus
placiturus
Latin
Participle
placitūrus m (feminine placitūra, neuter placitūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
nominative | placitūrus | placitūra | placitūrum | placitūrī | placitūrae | placitūra | |
genitive | placitūrī | placitūrae | placitūrī | placitūrōrum | placitūrārum | placitūrōrum | |
dative | placitūrō | placitūrō | placitūrīs | ||||
accusative | placitūrum | placitūram | placitūrum | placitūrōs | placitūrās | placitūra | |
ablative | placitūrō | placitūrā | placitūrō | placitūrīs | |||
vocative | placitūre | placitūra | placitūrum | placitūrī | placitūrae | placitūra |