Definify.com
Definition 2024
plagiaturus
plagiaturus
Latin
Participle
plagiātūrus m (feminine plagiātūra, neuter plagiātūrum); first/second declension
- about to kidnap
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | plagiātūrus | plagiātūra | plagiātūrum | plagiātūrī | plagiātūrae | plagiātūra | |
| genitive | plagiātūrī | plagiātūrae | plagiātūrī | plagiātūrōrum | plagiātūrārum | plagiātūrōrum | |
| dative | plagiātūrō | plagiātūrō | plagiātūrīs | ||||
| accusative | plagiātūrum | plagiātūram | plagiātūrum | plagiātūrōs | plagiātūrās | plagiātūra | |
| ablative | plagiātūrō | plagiātūrā | plagiātūrō | plagiātūrīs | |||
| vocative | plagiātūre | plagiātūra | plagiātūrum | plagiātūrī | plagiātūrae | plagiātūra | |