Definify.com
Definition 2024
poeniturus
poeniturus
Latin
Participle
poenītūrus m (feminine poenītūra, neuter poenītūrum); first/second declension
- Alternative form of pūnīturus
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | poenītūrus | poenītūra | poenītūrum | poenītūrī | poenītūrae | poenītūra | |
| genitive | poenītūrī | poenītūrae | poenītūrī | poenītūrōrum | poenītūrārum | poenītūrōrum | |
| dative | poenītūrō | poenītūrō | poenītūrīs | ||||
| accusative | poenītūrum | poenītūram | poenītūrum | poenītūrōs | poenītūrās | poenītūra | |
| ablative | poenītūrō | poenītūrā | poenītūrō | poenītūrīs | |||
| vocative | poenītūre | poenītūra | poenītūrum | poenītūrī | poenītūrae | poenītūra | |