Definify.com
Definition 2024
politicus
politicus
Latin
Etymology
From the Ancient Greek πολιτικός (politikós).
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /poˈliː.ti.kus/
Adjective
polīticus m (feminine polītica, neuter polīticum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | polīticus | polītica | polīticum | polīticī | polīticae | polītica | |
| genitive | polīticī | polīticae | polīticī | polīticōrum | polīticārum | polīticōrum | |
| dative | polīticō | polīticō | polīticīs | ||||
| accusative | polīticum | polīticam | polīticum | polīticōs | polīticās | polītica | |
| ablative | polīticō | polīticā | polīticō | polīticīs | |||
| vocative | polītice | polītica | polīticum | polīticī | polīticae | polītica | |
Derived terms
- triās polītica (wiki)
Synonyms
- (political): cīvīlis
References
- politicus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- politicus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- Félix Gaffiot (1934), “politicus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.
- politicus in Ramminger, Johann (accessed 16 July 2016) Neulateinische Wortliste: Ein Wörterbuch des Lateinischen von Petrarca bis 1700, pre-publication website, 2005-2016