Definify.com
Definition 2025
politurus
politurus
Latin
Participle
polītūrus m (feminine polītūra, neuter polītūrum); first/second declension
- about to polish
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | polītūrus | polītūra | polītūrum | polītūrī | polītūrae | polītūra | |
| genitive | polītūrī | polītūrae | polītūrī | polītūrōrum | polītūrārum | polītūrōrum | |
| dative | polītūrō | polītūrō | polītūrīs | ||||
| accusative | polītūrum | polītūram | polītūrum | polītūrōs | polītūrās | polītūra | |
| ablative | polītūrō | polītūrā | polītūrō | polītūrīs | |||
| vocative | polītūre | polītūra | polītūrum | polītūrī | polītūrae | polītūra | |