Definify.com
Definition 2024
porrecturus
porrecturus
Latin
Participle
porrectūrus m (feminine porrectūra, neuter porrectūrum); first/second declension
- about to stretch
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | porrectūrus | porrectūra | porrectūrum | porrectūrī | porrectūrae | porrectūra | |
| genitive | porrectūrī | porrectūrae | porrectūrī | porrectūrōrum | porrectūrārum | porrectūrōrum | |
| dative | porrectūrō | porrectūrō | porrectūrīs | ||||
| accusative | porrectūrum | porrectūram | porrectūrum | porrectūrōs | porrectūrās | porrectūra | |
| ablative | porrectūrō | porrectūrā | porrectūrō | porrectūrīs | |||
| vocative | porrectūre | porrectūra | porrectūrum | porrectūrī | porrectūrae | porrectūra | |