Definify.com
Definition 2024
praebiturus
praebiturus
Latin
Participle
praebitūrus m (feminine praebitūra, neuter praebitūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | praebitūrus | praebitūra | praebitūrum | praebitūrī | praebitūrae | praebitūra | |
| genitive | praebitūrī | praebitūrae | praebitūrī | praebitūrōrum | praebitūrārum | praebitūrōrum | |
| dative | praebitūrō | praebitūrō | praebitūrīs | ||||
| accusative | praebitūrum | praebitūram | praebitūrum | praebitūrōs | praebitūrās | praebitūra | |
| ablative | praebitūrō | praebitūrā | praebitūrō | praebitūrīs | |||
| vocative | praebitūre | praebitūra | praebitūrum | praebitūrī | praebitūrae | praebitūra | |