Definify.com
Definition 2024
praecipitaturus
praecipitaturus
Latin
Participle
praecipitātūrus m (feminine praecipitātūra, neuter praecipitātūrum); first/second declension
- about to throw
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | praecipitātūrus | praecipitātūra | praecipitātūrum | praecipitātūrī | praecipitātūrae | praecipitātūra | |
| genitive | praecipitātūrī | praecipitātūrae | praecipitātūrī | praecipitātūrōrum | praecipitātūrārum | praecipitātūrōrum | |
| dative | praecipitātūrō | praecipitātūrō | praecipitātūrīs | ||||
| accusative | praecipitātūrum | praecipitātūram | praecipitātūrum | praecipitātūrōs | praecipitātūrās | praecipitātūra | |
| ablative | praecipitātūrō | praecipitātūrā | praecipitātūrō | praecipitātūrīs | |||
| vocative | praecipitātūre | praecipitātūra | praecipitātūrum | praecipitātūrī | praecipitātūrae | praecipitātūra | |