Definify.com
Definition 2024
praeclamaturus
praeclamaturus
Latin
Participle
praeclāmātūrus m (feminine praeclāmātūra, neuter praeclāmātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | praeclāmātūrus | praeclāmātūra | praeclāmātūrum | praeclāmātūrī | praeclāmātūrae | praeclāmātūra | |
| genitive | praeclāmātūrī | praeclāmātūrae | praeclāmātūrī | praeclāmātūrōrum | praeclāmātūrārum | praeclāmātūrōrum | |
| dative | praeclāmātūrō | praeclāmātūrō | praeclāmātūrīs | ||||
| accusative | praeclāmātūrum | praeclāmātūram | praeclāmātūrum | praeclāmātūrōs | praeclāmātūrās | praeclāmātūra | |
| ablative | praeclāmātūrō | praeclāmātūrā | praeclāmātūrō | praeclāmātūrīs | |||
| vocative | praeclāmātūre | praeclāmātūra | praeclāmātūrum | praeclāmātūrī | praeclāmātūrae | praeclāmātūra | |