Definify.com
Definition 2025
praedaturus
praedaturus
Latin
Participle
praedātūrus m (feminine praedātūra, neuter praedātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | praedātūrus | praedātūra | praedātūrum | praedātūrī | praedātūrae | praedātūra | |
| genitive | praedātūrī | praedātūrae | praedātūrī | praedātūrōrum | praedātūrārum | praedātūrōrum | |
| dative | praedātūrō | praedātūrō | praedātūrīs | ||||
| accusative | praedātūrum | praedātūram | praedātūrum | praedātūrōs | praedātūrās | praedātūra | |
| ablative | praedātūrō | praedātūrā | praedātūrō | praedātūrīs | |||
| vocative | praedātūre | praedātūra | praedātūrum | praedātūrī | praedātūrae | praedātūra | |