Definify.com
Definition 2025
praedominaturus
praedominaturus
Latin
Participle
praedominātūrus m (feminine praedominātūra, neuter praedominātūrum); first/second declension
- about to predominate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | praedominātūrus | praedominātūra | praedominātūrum | praedominātūrī | praedominātūrae | praedominātūra | |
| genitive | praedominātūrī | praedominātūrae | praedominātūrī | praedominātūrōrum | praedominātūrārum | praedominātūrōrum | |
| dative | praedominātūrō | praedominātūrō | praedominātūrīs | ||||
| accusative | praedominātūrum | praedominātūram | praedominātūrum | praedominātūrōs | praedominātūrās | praedominātūra | |
| ablative | praedominātūrō | praedominātūrā | praedominātūrō | praedominātūrīs | |||
| vocative | praedominātūre | praedominātūra | praedominātūrum | praedominātūrī | praedominātūrae | praedominātūra | |