Definify.com
Definition 2024
praefiniturus
praefiniturus
Latin
Participle
praefinītūrus m (feminine praefinītūra, neuter praefinītūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | praefinītūrus | praefinītūra | praefinītūrum | praefinītūrī | praefinītūrae | praefinītūra | |
| genitive | praefinītūrī | praefinītūrae | praefinītūrī | praefinītūrōrum | praefinītūrārum | praefinītūrōrum | |
| dative | praefinītūrō | praefinītūrō | praefinītūrīs | ||||
| accusative | praefinītūrum | praefinītūram | praefinītūrum | praefinītūrōs | praefinītūrās | praefinītūra | |
| ablative | praefinītūrō | praefinītūrā | praefinītūrō | praefinītūrīs | |||
| vocative | praefinītūre | praefinītūra | praefinītūrum | praefinītūrī | praefinītūrae | praefinītūra | |