Definify.com
Definition 2025
praeiturus
praeiturus
Latin
Participle
praeitūrus m (feminine praeitūra, neuter praeitūrum); first/second declension
- about to precede
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | praeitūrus | praeitūra | praeitūrum | praeitūrī | praeitūrae | praeitūra | |
| genitive | praeitūrī | praeitūrae | praeitūrī | praeitūrōrum | praeitūrārum | praeitūrōrum | |
| dative | praeitūrō | praeitūrō | praeitūrīs | ||||
| accusative | praeitūrum | praeitūram | praeitūrum | praeitūrōs | praeitūrās | praeitūra | |
| ablative | praeitūrō | praeitūrā | praeitūrō | praeitūrīs | |||
| vocative | praeitūre | praeitūra | praeitūrum | praeitūrī | praeitūrae | praeitūra | |