Definify.com
Definition 2024
praeiudicaturus
praeiudicaturus
Latin
Participle
praeiūdicātūrus m (feminine praeiūdicātūra, neuter praeiūdicātūrum); first/second declension
- about to prejudge
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | praeiūdicātūrus | praeiūdicātūra | praeiūdicātūrum | praeiūdicātūrī | praeiūdicātūrae | praeiūdicātūra | |
| genitive | praeiūdicātūrī | praeiūdicātūrae | praeiūdicātūrī | praeiūdicātūrōrum | praeiūdicātūrārum | praeiūdicātūrōrum | |
| dative | praeiūdicātūrō | praeiūdicātūrō | praeiūdicātūrīs | ||||
| accusative | praeiūdicātūrum | praeiūdicātūram | praeiūdicātūrum | praeiūdicātūrōs | praeiūdicātūrās | praeiūdicātūra | |
| ablative | praeiūdicātūrō | praeiūdicātūrā | praeiūdicātūrō | praeiūdicātūrīs | |||
| vocative | praeiūdicātūre | praeiūdicātūra | praeiūdicātūrum | praeiūdicātūrī | praeiūdicātūrae | praeiūdicātūra | |