Definify.com
Definition 2024
praeligaturus
praeligaturus
Latin
Participle
praeligātūrus m (feminine praeligātūra, neuter praeligātūrum); first/second declension
- about to bind
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | praeligātūrus | praeligātūra | praeligātūrum | praeligātūrī | praeligātūrae | praeligātūra | |
| genitive | praeligātūrī | praeligātūrae | praeligātūrī | praeligātūrōrum | praeligātūrārum | praeligātūrōrum | |
| dative | praeligātūrō | praeligātūrō | praeligātūrīs | ||||
| accusative | praeligātūrum | praeligātūram | praeligātūrum | praeligātūrōs | praeligātūrās | praeligātūra | |
| ablative | praeligātūrō | praeligātūrā | praeligātūrō | praeligātūrīs | |||
| vocative | praeligātūre | praeligātūra | praeligātūrum | praeligātūrī | praeligātūrae | praeligātūra | |